|
|
|
|
|
|
|
| | Karalis pliks! | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viss jau ir jauki, mēs mīlam šo zemi.
Mīlam viens otru, vai sevi vismaz.
Mīlam mēs klanīties, zemu jo zemu.
Vienīgi žēl, ka to atzīst tik maz.
Virtuves sarunās turamies braši.
Nespēj mūs salauzt, vai saliekt neviens.
Sitam sev krūtīs ar vēzienu plašu:
Citi tik nelgas un žuļiki vien...
Tā nu šo dzīvīti, kādam par prieku,
Klanoties, kaunoties, dzīvojam nost.
Gaidot, kā vienmēr, uz kārtējo nieku,
Kuru kāds saimnieks par rātnību dos.
Katrs, kurš mēģinās iziet no rāmja,
Tūdaļ ar pirksteļiem nobakstīts tiks.
Laikam jau tīk mums šī gaisotne rāmā,
Dzīvojot zemē, kur karalis pliks. (16.08.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1389
Kopā:6119461
|
|
|
|