|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Var jau būt | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atminoties brīžus skaistos,
Saule apcerīgi riet.
Var jau būt, ka nepārnācis
Rīts slēgs viņai durvis ciet.
Var jau būt – man pēdīgajam
Gaismas pieskārienus just
Un bez atvadām, bez skūpsta
Projām bēgošajos zust.
Badīgi trin tumsa zobus,
Svešie aukstus smieklus smej.
„Esam atspulgi no tevis.
Nenozagsim. Neaizej!”
Ledū sasalstu un brīnos –
Katrs sitiens garām sit.
Katrs klupiens kalnup virza,
Dzīves spēle tālāk rit.
Velti buros, rītu saucot.
Var jau būt – to tikai jaust.
Bērni dus, zem plakstiem svētums,
Patiesības saule aust.
(12.08.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
