|
|
|
|
|
|
|
| | To tālo gadu sauli... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
To tālo gadu sauli,
Kas izdomāta sen,
Kāds varens spēks man kaulos
Kā naglu atkal dzen.
No aizvēstures dzīlēm
Tā jūru manī rod
Un neprasa vai gribu
Kā mēness - atstarot.
Vairs nejautāju, kāpēc
Man dots šis spožais zelts.
Es aizeju un mirstu,
Lai kļūtu augšāmcelts.
Bet, kamēr acīs manās
Vēl mēness maigi kūst,
Es palikšu par jūru,
Kas nekad neizžūst.
Par vēju jūsu matos,
Kad pavasaris klāt.
To sāļo jūras vēju
Es vēlos izdziedāt.
Lai klusums sadzeļ ausis,
Lai nāve blakus kauc.
Man pieder no tā visa
Tik ļoti, ļoti daudz... (30.06.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1120
Kopā:6123354
|
|
|
|