|
|
 |
|
|
|
|
| | To tālo gadu sauli... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
To tālo gadu sauli,
Kas izdomāta sen,
Kāds varens spēks man kaulos
Kā naglu atkal dzen.
No aizvēstures dzīlēm
Tā jūru manī rod
Un neprasa vai gribu
Kā mēness - atstarot.
Vairs nejautāju, kāpēc
Man dots šis spožais zelts.
Es aizeju un mirstu,
Lai kļūtu augšāmcelts.
Bet, kamēr acīs manās
Vēl mēness maigi kūst,
Es palikšu par jūru,
Kas nekad neizžūst.
Par vēju jūsu matos,
Kad pavasaris klāt.
To sāļo jūras vēju
Es vēlos izdziedāt.
Lai klusums sadzeļ ausis,
Lai nāve blakus kauc.
Man pieder no tā visa
Tik ļoti, ļoti daudz... (30.06.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|