|
|
|
|
|
|
|
| | Miera dārzā | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Te viss ir zaļš, te viss ir kluss,
Te gadu simtu kauli dus.
Spirgts gaišums koku zarus vij
Un dzīvība tic sirdsbalsij.
Te rūpēm pāri ēnas skrien,
Un spoki cauri mirtēm lien.
Te nāve savas rokas glauž,
Un zirneklītis tīklus auž.
Ak, nāve, kam tu atkal nāc?
Kam klusinātus vaidus vāc?
Sirds dziedāt tiecas, kamēr plīst,
Un čukstu pūlī neizklīst.
Tā ļaužu daba - jautāt, spriest,
Vai ātri mirt vai ilgi ciest.
Bet te par spīti zeme svin,
Ko mūsu saprāts neatmin. (19.05.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|