|
|
|
|
|
|
|
| | dzejolis par to, ka dzīve dota vienreiz | Autors - arpa
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tā dzīve, dzīve dzīvīte, kas tikai vienreiz dota,
Tā, kura katru dienu jau ir tevis nodzīvota.
Kas to lai zin’, kas notiks rīt un vai tev būs kas parīt.
Tad ņem to visu un tūlīt un nedomā, vai darīt.
Tu nedod savu daļu man un neprasi lai dodu –
Kas mans, to turu cieši klāt un cīnos, kā nu protu.
Neviens tev nav ko parādā, tu te kā dieva dota
Tā dzīve, dzīve dzīvīte, kas tevis nodzīvota.
Es zinu, dievi neraudās, pat kad tu miršus mirsi
Un nepaliks ne atmiņas, pirms tu vēl pīšļos irsi.
Tad neesi kretīns, izbaudi, ik dienu, kas tev dota
Lai katrs brīdis, kas vēl tavs, ir ūdens svētavota. (15.04.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1750
Kopā:6121919
|
|
|
|