|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Redzēt sauli | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mūsu upes neredz sauli,
Saule viņās neiespīd.
Paši tā kā purva prauli,
Acīs nodevība vīd.
Darvas straumēs niršu dziļi,
Kamēr apskaidrību gūt -
Tajās simtiem gaismas piļu,
Kurās ļaunam neiekļūt.
Tukša mana muļķa galva -
Sirdī kavējas vēl prāts.
Citam tiek lai mēmā balva,
Esmu vārdam darināts.
Kam te sēžu piekalts klusi?
Darvas straumju gļēvi bēgt?
Pasniegties uz jūsu pusi
Un uz mūžiem sirdi slēgt?
Protu, jā, pavisam mēmi
Gadsimtu šo nolasīt,
Tikai vārdu vērptie ķēmi
Nebeidz manī saknes dzīt.
Vārdi, glumi tā kā zuši,
Trāpīgi kā bultas gals.
Brāļu bari izklīduši,
Pāri vasarai stāv sals.
Guls uz kauliem jauni kauli,
Nāve, kuru nepazīst.
Asinsrite redz vēl sauli -
Vienīgi tai ticu īsts.
(23.02.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2338
Kopā:7655535
|
| |
| |
|
Autori
