|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pālī aizpampušas acis... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzejoli noslēdz divas pilnīgi pārveidotas Leona Brieža dzejoļa "Kad nekas nav palicis tevī" rindiņas.
Pālī aizpampušas acis,
Uzblīdušās mutēs spirts.
Veltīgi es šurpu nācis,
Velti asinis dzen sirds.
Gribu redzēt kaut vai vienu,
Kurš pret vēju čurāt ies.
Kā lai nodzīvoju dienu,
Jūsu striķos pakāries?
Dabai atlasīt tīk stipros -
Kiborgi pa Rīgu slāj.
Kur lai slēpju sirdi ņipro?
Acis gaismu meklēt stāj.
Drosmīgs tunelī pie tirgus
Puisis dzied, jo caurs ir maks:
"Prieks, kas dzimst no savas mirgas,
Prieks, kas ienaidnieks tev smags..."
(19.02.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1639
Kopā:6673750
|
| |
| |
|
Autori
