|
|
 |
|
|
|
|
| | Zaldātiņš | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man krūtīs dzīvo zaldātiņš,
Un tas nekas, ka alvas.
Viņš līdzās soļot citiem prot
Un reizēm stāv uz galvas.
Viņš kāpj augstu debesīs,
Kur mākonīši balti.
Viņš nemēdz ilgi bēdāties,
Ka esam ledū kalti.
Jo ledū kalto sirsniņas
Nav zaldātiņam svešas.
Ja sevi izkausēsi tu,
Tev vērsies vismaz sešas.
Un spīdēs sešas saules tev,
Ko nosargāt ar godu.
Met plinti projām zaldātiņš,
Kad lukturi tam dodu! (13.01.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|