|
|
|
|
|
|
|
| | Kā balta diena | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā balta diena glāsta, skūpsta, silda,
Tā nakts ar baiļu vējiem piedraud man.
Šie pretstati ir varavīksnes pamats
Ne pelēcība, kura neizskan.
Guļ varavīksnei miljons krāsu pūrā,
Pat nāves klusumā rej tālīns suns,
Un mana putna sirdi šajā salā
Kā karsta dvaša ietin purva guns.
Es esmu bērns, kad uzlieku tai roku -
Sāp nežēlīgi, tomēr smejos es,
Kad ciešanas kļūst piepeši par joku
Uz tuvi tālās sapņu pasaules. (06.01.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2565
Kopā:6108897
|
|
|
|