|
|
 |
|
|
|
|
| | Kā balta diena | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā balta diena glāsta, skūpsta, silda,
Tā nakts ar baiļu vējiem piedraud man.
Šie pretstati ir varavīksnes pamats
Ne pelēcība, kura neizskan.
Guļ varavīksnei miljons krāsu pūrā,
Pat nāves klusumā rej tālīns suns,
Un mana putna sirdi šajā salā
Kā karsta dvaša ietin purva guns.
Es esmu bērns, kad uzlieku tai roku -
Sāp nežēlīgi, tomēr smejos es,
Kad ciešanas kļūst piepeši par joku
Uz tuvi tālās sapņu pasaules. (06.01.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1436
Kopā:6666553
|
|
|
|