|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sniedziņa ceļojums. | Autors - Liene Simona Lībiete
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kādā vakarā sāka lēnām snigt baltās mākoņskaidas, pieskaroties zemei, kokiem, māju jumtiem un tos apsedzot. Tās virpuļoja dejā, par kuru priecājās cilvēki, skatoties pa logiem. Sniegpārsliņas sadevās rokās un griezās uz riņķi, atrazdamās dzestrā vēja skavās. Tās centās turēties kopā, taču viena no tām noklīda. Viņa pārdzīvoja, jo pazaudēja savas māsas. Viņu pārņēma bailes, kad Ziemelis, nesdams to savās rokās, veda ceļojumā pa pasauli, parādīdams spožās lampas un rotaļlietas veikalu skatlogos, kas vilināja bērnus kā lāci medus. Brīžam tā atsitās pret mašīnu, māju stikliem, ieskrēja koka zarā, jo vēlējās tam dāvāt siltumu, bet tas Sniedziņu kā nevajadzīgu mantu nokratīja nost, nometot uz zemes. Mākoņskaidu apņēma vēsums, ko radīja vientulības sajūta. Viņa viegli drebēja un ap sirdi tai bija auksti. Sniedziņš plašajā pasaulē gribēja atrast draugus. Iekšējā zemē, kas mīt dvēselē, iedūrās cilvēku soļi, kuri to samina, piespiežot pie asfalta. Mākoņskaida sakopoja spēkus un ar Ziemeļa palīdzību piecēlās augšup. Tas viņu aizveda pie baltas pūkainas būtnes ar spārniem, uz kuras degungala uzkrita Sniedziņš. Kaija bija nolaidusies uz akmens un vērās pretī baltajām viļņu galotnēm, izrādot nepatiku par sniega parādīšanos, sakot: "Tu man neesi vajadzīgs! Laidies lapās!" Putns, paceļoties spārnos, lidoja pretī mākoņiem kā melnām oglēm un nometa lejā Sniedziņu, kas iekrita smiltīs. Viņš izdzirdēja kādu runājam, kura balss bija liega kā vijoles spēle: "Tu trīci. Kāpēc tu esi viens? Kur ir tavas māsas - sniegpārsliņas?" Sniedziņš runāja: "Man ir auksti. Es vēja ātrajā skrējienā tās pazaudēju. Kas tu esi?" Mākoņskaida nesadzirdēja atbildi, bet sajuta, ka to pārņem siltums, kas nāk no smiltīm, kas ieplūst mazajā ķermenī. Viņu apskāva smilšu grauds un nelaida vaļā, turot sev cieši klāt. Sniedziņš jutās laimīgs, ka ir atradis draugu, un viņa zeme sirdī sāka dunēt skaļāk. Zvaigznes abus apmirdzēja, sniedzot tiem gaismu, kas ielija dvēselēs, radot prieku par kopā būšanu.
(13.12.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1309
Kopā:6119381
|
| |
| |
|
Autori
