|
|
 |
|
|
|
|
| | Fantāzijas oga | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tā ir glezna,
ko māku gleznot bez otām,
vien ar domām un iztēles ainām.
Tāda fantāzijas oga,
Ņem, ierāmē,
pieliec arī savu roku
un piekar pie sienas
ar labu domu!
Tā ir mana meditācija un joga.
Mana izpausmes poga.
Tu piekļauj mani pie sevis cieši
Kā lācīti mīkstu no plīša.
Saņem manu plaukstu
Un sajūties karsti jo karsti.
Tu čuksti: - Plauksti,Rozīt, plauksti!
Laukā ir auksti, tik ļoti auksti
Un gar pakšiem staigā lauski,
Bet es gribu Tevi kā vasaru
Sev blakus karstu jo karstu.
Saldkaislu,smaržīgu un neparastu
Un, lai es Tev lūdzu un prasu,
No plaukstas baudīt vēsu rasu
Ar Tevi kopā,ar baudu un garšu.
Un es saprotu,ko Tu domā,
Kad ieraugu,ka Tev otrā rokā
Ir sārtas vīnogas un ķirši
Un apkārt tiem - zili virši.
Kas notiek tālāk,
Lai paliek iztēles ziņā.
Nevajag un nevar
Visu pateikt priekšā..
(10.12.2014.) (10.12.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1720
Kopā:6673831
|
|
|
|