|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ar labunakti | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad mana roka Tavā plaukstā,
Tavs smaids iededz gaismu tumsā.
Vien daži vārdi iegulst Tavās lūpās
un izskan lēni, vienmērīgā ritmā
kā asinis mūsu pulsā:
- Nekur Tevi nelaistu, ja arī Tu muktu.
Un mana sirds mulsā
krūtīs neprātīgi sitas,
nav izvēles citas -
ir jāpaliek gultā.
Un Tavas lūpas pieliek punktu
šai naktī tumšā
ikdienas dunai
pusnakts stundā.
Ar labunakti!
(02.12.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
