|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīvei | Autors - Alisja
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai es maz kādreiz Tevi mīlējusi esmu? Es pieņemu. Bet nu vairs ne.
Tu salauzi ne tikai manu garu, sirdi. Tu mani salauzi kā mazu, trauslu porcelāna figūriņu.
Es gribu aiziet. Aiziet tagad tumsā, klusumā un viena. Tik viena nebūšu es vairs nekad.
Ar Tevi mūžam saistīta, nu esmu, ar saitēm tādām, kuras neizšķirt.
Vai pateikties par to man Dievam? Velnam?
Vai savam neprātam un uzticībai lētai...
Man piedošana jālūdz tikai vienam
Tai dzīvei, kura tagad jāsargā.
(24.10.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2295
Kopā:7615567
|
| |
| |
|
Autori
