|
|
 |
|
|
|
|
| | Atmiņa no vasaras | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Margrietiņa, puķu meita,
Tava ziedlapiņu kleita
Apžilbina, priecē, bur,
Mani pirksti tevi tur.
Mīl vai nemīl, izskaitīšu,
Vēlāk vainadziņus pīšu,
Sajutīšos atkal mazs
Rūķītis no pasakas.
Klāt vēl ozolzaru lapas,
Vasarīga lietus slapas.
Līgo liesmai tuvu tikt,
Skaistumu šo galvā likt.
Rudens saules rikā kodīs,
Nesalšu, jo deguns odīs
Durvju ailē pakārtu
Sakaltušu atmiņu. (18.10.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1610
Kopā:6822197
|
|
|
|