|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Debesis logā | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Namu logos debesis atspīd.
Gubu mākoņi šūpojas lēni.
Dzirdu, augšā aizkari aizslīd.
Zinu, tu aiz šīm debesīm stāvi.
Zinu, tu cauri mākoņiem skaties,
Acīm mirdzošām, pavadi mani.
Un ikreiz tavos melnajos matos,
Rotājas saules spožākie stari.
Elpas rasā tu sirsniņas zīmē,
Droši sēdot uz palodzes platās.
Bet es, gluži kā ačgārnā dzīvē,
Uz šīm sirsniņām debesīs skatos.
Sirdis debesīs, debesis sirdīs,
Ko gan vēl var no debesīm gribēt?
Tās ir līdzās un nepārstās sildīt,
Sildīt tos, kuri mācīsies mīlēt.
(09.08.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
