|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad manās acīs puķu pļava ziedēs... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad manās acīs puķu pļava ziedēs
Un mute smaržas augšup zilgmē dvesīs,
Skries putni tajās baltos spārnus dziedēt
Un manu balsi miljons sirdīm nesīs.
Ved ciešanās ik sekunde, ik dziņa,
Stieg purva rāvā soļi droši, strauji.
Kā akmens kaklā spārdās sirdsapziņa
Un beigu aplim ciparnīca aujas.
Ne iznīcībā zudīšu ne nāvē,
Vien mūža pilī zaļā saknes dzīšu
Un tiekšos senču ozolbirzī stāvēt
Un negribīgi jausto piepildīšu.
Ir gaiss kā ūdens, putni spuras cilā
Un ugunszivis senā rakstā traucas.
Es neiršos vēl debesjumā zilā -
Dēļ dzīves laivas šīs man jāuztraucas. (07.07.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1699
Kopā:6673810
|
|
|
|