|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad manās acīs puķu pļava ziedēs... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad manās acīs puķu pļava ziedēs
Un mute smaržas augšup zilgmē dvesīs,
Skries putni tajās baltos spārnus dziedēt
Un manu balsi miljons sirdīm nesīs.
Ved ciešanās ik sekunde, ik dziņa,
Stieg purva rāvā soļi droši, strauji.
Kā akmens kaklā spārdās sirdsapziņa
Un beigu aplim ciparnīca aujas.
Ne iznīcībā zudīšu ne nāvē,
Vien mūža pilī zaļā saknes dzīšu
Un tiekšos senču ozolbirzī stāvēt
Un negribīgi jausto piepildīšu.
Ir gaiss kā ūdens, putni spuras cilā
Un ugunszivis senā rakstā traucas.
Es neiršos vēl debesjumā zilā -
Dēļ dzīves laivas šīs man jāuztraucas.
(07.07.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
