|
|
|
|
|
|
|
| | Kad manās acīs puķu pļava ziedēs... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad manās acīs puķu pļava ziedēs
Un mute smaržas augšup zilgmē dvesīs,
Skries putni tajās baltos spārnus dziedēt
Un manu balsi miljons sirdīm nesīs.
Ved ciešanās ik sekunde, ik dziņa,
Stieg purva rāvā soļi droši, strauji.
Kā akmens kaklā spārdās sirdsapziņa
Un beigu aplim ciparnīca aujas.
Ne iznīcībā zudīšu ne nāvē,
Vien mūža pilī zaļā saknes dzīšu
Un tiekšos senču ozolbirzī stāvēt
Un negribīgi jausto piepildīšu.
Ir gaiss kā ūdens, putni spuras cilā
Un ugunszivis senā rakstā traucas.
Es neiršos vēl debesjumā zilā -
Dēļ dzīves laivas šīs man jāuztraucas. (07.07.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1480
Kopā:6121649
|
|
|
|