|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Iemāci | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Iemāci mani nejust
tās sāpes, kas sagriež ādu,
kad vārpzāle cauraug pirkstiem
kā negaisa izmazgāta.
Iemāci nebūt naivai,
kad ticu tiem vīstošiem asniem,
kas pēdējo reizi grib ataugt
caur dzeloņiem tērauda asiem.
Iemāci vērmeles nejust,
kas smaržo pēc rudens rūgta,
šai dzīvē es bieži bez sapņiem
un sirdspukstu neielūgta.
Iemāci mani nebūt,
kad krusa cērt jasmīnu ziedus,
gribu pār zemi reiz nolīt
kā saudzīgs un veldzējošs lietus.
(10.06.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3127
Kopā:7362670
|
| |
| |
|
Autori
