|
|
|
|
|
|
|
| | Es-dižs dzejnieks | | Ievietojis: pucenis | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es -zemes smagums
Laicīgs viesis
Kā sūdos nosmērējies tārps
No rītiem mostos nepateicīgs
Viss , kas man apkārt
Ļoti dārgs
Plūst vārdi , kožot tā kā suņi
Es smejos tad , kad citiem sāp
Mans autiņš joņo ātrs un lecīgs
Man nospļauties , ja kādu krāpj
Šo lasot , redziet , rakstu dzejas
Vai saprotiet , ko gribu teikt ?
Es -jūsu brālis , mazs , bet plecīgs
Kurš dzejo tad , kad miesai sāp (28.04.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|