|
|
|
|
|
|
|
| | Vārdu tilts | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es būvēšu vārdu tiltu
starp to briesmīgo,
necaurejamo klusumu
starp tevi un mani,
bet zinu, ka jau ātri,
tas sāks atkal dilt,
jo būvēšu viena.
Paies ne viena vien diena
cauri ziemām un vasarām...
Drīzāk ar asarām
šo tukšumu un klusumu
pieraudāšu pilnu kā jūru
un, lai kā arī būtu,
uzvilkšu baltu buru
un braukšu ar laivu
pie tevis
pa līganu, bet taisnu ceļu.
Bet nu lūdzu tev brīdi klusumu,
lai akmeni no sirds nost veļu -
nebaries, nelamājies,
netaisi vētru!
Tas laupīs man pēdējo spēku
tikt pie tevis. (01.04.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|