|
|
 |
|
|
|
|
| | TEV | | Ievietojis: Sarma25 | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Noglāsti manus matus, kad jasmīni smaržo un plaukst,
Piekaries manam vaigam, kad vēji purenēs stieg.
Ieskaties manās acīs, kad zili rudzpuķes zied,
Jo man vajag tavas rokas, kas tura mani ciet.
Piekaries manaj sirdj, neļauj tai projām skriet,
Ieklausies manā elpā, kad vasara pļavās brien.
Es gribu būt vēja dziesma, kas tevi un domas skauj.
Kas piekļaujas, klusē un sapņo un mīlēt vien sevi ļauj. (26.03.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|