|
|
 |
|
|
|
|
| | tā viegli, tā viegli | Autors - arpa
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā uz pirkstgaliem viegli, kā pa trauslu ledus stiklu,
Tu mēģini lēnām pieiet un neaizbaidīt meiteni biklu.
Vēl jau nav teikts, ka tava, bet sirds tik savādi kņud,
Kad nevari pateikt ne vārda un pasaule te ir, te zūd.
Viņa paskatīsies tev acīs, visa darināta no saules stara,
Tu apreibsi varbūt no laimes, bet varbūt no pavasara.
Miljardiem krāsainu tauriņu kā konfeti visapkārt dies,
Savērpsies, sakusīs un debesīs par varavīksni aizvīsies.
Tur eņģeļi klusi dziedās, baltas rozes pie altāra plauks,
Turp aiziesiet roku rokā, tur viņa tevi par savu sauks.
Kā pavisam tā viegli,tā viegli, ar līksmu baznīcas zvanu,
Tu, brālīt, šodien tik laimīgs, tu apņēmi meiteni manu. (06.03.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|