|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | tā viegli, tā viegli | | Ievietojis: arpa |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā uz pirkstgaliem viegli, kā pa trauslu ledus stiklu,
Tu mēģini lēnām pieiet un neaizbaidīt meiteni biklu.
Vēl jau nav teikts, ka tava, bet sirds tik savādi kņud,
Kad nevari pateikt ne vārda un pasaule te ir, te zūd.
Viņa paskatīsies tev acīs, visa darināta no saules stara,
Tu apreibsi varbūt no laimes, bet varbūt no pavasara.
Miljardiem krāsainu tauriņu kā konfeti visapkārt dies,
Savērpsies, sakusīs un debesīs par varavīksni aizvīsies.
Tur eņģeļi klusi dziedās, baltas rozes pie altāra plauks,
Turp aiziesiet roku rokā, tur viņa tevi par savu sauks.
Kā pavisam tā viegli,tā viegli, ar līksmu baznīcas zvanu,
Tu, brālīt, šodien tik laimīgs, tu apņēmi meiteni manu.
(06.03.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
