|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Plūstošās ielās meklēju. | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Plūstošās ielās meklēju.
Sendienu smaržās, nākotnes tvaikos.
Ugunī tīrā un peklē,
Nelaiku sāpēs un laikos.
Pieskaros sienām kā roka uz pulsa,
Atrodu sevi, zaudēju viņu.
Aizsapņo laivā cerība mulsa,
Esība trauslā ar ziņu.
Kāpj dvesma no brīnumu ielejas.
Acis aizsietās redz cauri namiem,
Kur meitene naivā tielējas
Un dejo nedzirdami.
Atvērsies sirdis kā vārti
Gan nevīžīgam, gan glaunam.
Apstāsies ielas, degs lukturi sārti -
Drīz jāsākas kaut kam jaunam.
(20.02.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
