|
|
 |
|
|
|
|
| | Notici | | Ievietojis: bariss | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs pazaudējām viens otru
vēl nesatikušies
un vārdi,
kas varēja skanēt
palika neizlauzušies.
Tie klišejā šajā,
neiederējās,
jo zvaigznes savādāk bija
nostājušās.
Ka fortūna akla,
no laika gala tiek iestāstīts,
bet skaidri saredzu acis,
ko cits neviens neatradīs
un siltumu jūtu
no smaida un neizjustajām rokām
un to, ka pēc tūkstošiem gadu
beigsies šīs mokas.
Reiz sameklēsim viens otru,
reiz satiksimies,
tiks pārrauts šis mūžīgais aplis,
ja tikai nebaidīsimies.
Jel notici tam arī tu,
ja vien vari,
un mūsu skumjā laime kļūs
par jaunu pavasari. (01.02.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|