|
|
 |
|
|
|
|
| | Pieskāriens | | Ievietojis: pucenis | Komentāri (16) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
dzeja
Mana dzīve ir viens mirklis
Tu- kā zibens pieskāriens
Laukos lietus sen nav lijis
Skurbi smaržo nopļauts siens
Pacel skatienu man pāri
Tuvu , tālu griezes griež
Katru dienu tieši tevī
Sadeg apburts saules riets
Tādēļ, lūdzu , atļauj mirkli
Savai rokai pieskarties
Smaržo siens un kaut kur tālēs
Novakarē griezes griež (26.01.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|