|
|
|
|
|
|
|
| | Dvēseles priekštelpa | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Jau uz ārdurvju roktura jūt mana plauksta -
tava dvēseles priekštelpa šorīt ir auksta.
Laikam malkas pietrūcis
vai nav bijis laika -
pulkstenis ik sekundi
no mūsu dzīves nost skaita.
Varbūt man pagaidīt,
pie ārdurvīm pasēdēt?
Varbūt man nemaz neklauvēt
un tūlīt jau projām iet?
Varbūt durvis no iekšpuses
aizbultētas ciet?
Pag, skat, uz roktura
zīmīte uzkārta sīka,
kas palikusi nepamanīta:
"Lūdzu mani netraucēt!
Par sekām neatbildu."
Šausmas, cik šajos vārdos daudz zilbju -
nodrebinājos un devos prom,
kaut zīmīti vēl rokās sildu
ar savas sirds siltumu pildu,
ceru un gaidu... (14.01.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|