|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vai ar likteni iespējams samierināties?... | Autors - Raivuxa
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man liekas, vēl vakar es baudīju dzīvi
Ar dzirkstošām acīm un vingrumu kājās;
Un klīdu pa pasauli priecīgi, brīvi,
Jo katrā vietā es jutos kā mājās.
Vēl atceros dienu, kad nolēmu beigt
Tik bezjēdzīgi izšķiest sev laiku,
Un meklēt, kur palikt, es uzsāku steigt,
Līdz brīdim, kad atradu bruneti jauku.
Tik grūti gan būtu aizmirst tās dienas,
Kas pagāja, izbaudot divvientulību;
Man nevajadzēja citas nevienas,
Kam līdzās sapņot par bezgalību...
Tad pagāja gadi, un dzirksts lēnām dzisa,
Bet pieradums slāpēja mīlestību.
Man rozā burbulis galvā drīz plīsa,
Un jautājums radās: vai es to vēl gribu?
Es varētu tagad no viņas aiziet
Un turpināt viens savu dzīves ceļu,
Bet, ja šai lietai citādāk pieiet, -
Kurš turpmāk tad mazgās man netīro veļu?...
(26.12.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1114
Kopā:6748105
|
| |
| |
|
Autori
