|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vai ar likteni iespējams samierināties?... | | Ievietojis: =Raivuxa= |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man liekas, vēl vakar es baudīju dzīvi
Ar dzirkstošām acīm un vingrumu kājās;
Un klīdu pa pasauli priecīgi, brīvi,
Jo katrā vietā es jutos kā mājās.
Vēl atceros dienu, kad nolēmu beigt
Tik bezjēdzīgi izšķiest sev laiku,
Un meklēt, kur palikt, es uzsāku steigt,
Līdz brīdim, kad atradu bruneti jauku.
Tik grūti gan būtu aizmirst tās dienas,
Kas pagāja, izbaudot divvientulību;
Man nevajadzēja citas nevienas,
Kam līdzās sapņot par bezgalību...
Tad pagāja gadi, un dzirksts lēnām dzisa,
Bet pieradums slāpēja mīlestību.
Man rozā burbulis galvā drīz plīsa,
Un jautājums radās: vai es to vēl gribu?
Es varētu tagad no viņas aiziet
Un turpināt viens savu dzīves ceļu,
Bet, ja šai lietai citādāk pieiet, -
Kurš turpmāk tad mazgās man netīro veļu?...
(26.12.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
