|
|
|
|
|
|
|
| | Īkstītei | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Uz tavu mazo pasauli es skatos,
Kur solis mans, ir dučiem tavu soļu,
Kur tavas debesis es ieelpoju,
Un vētru radu, kad pie tevis liecos.
Es vienā dienā izstaigāt to spētu.
Tur viss tik tuvs un itnekā nav lieka,
Tur staro viss no neviltota prieka,
Bez reklāmām no mārketinga lēta.
Uz tavu lielo pasauli es skatos,
Kas tevī ir bez robežām un grožiem,
Kas plašāka ,kā kopā liktiem milžiem,
Un pieskaroties tai, ikreiz ko mācos.
Ja ļautu to kaut mirkli saukt par savu,
Tad droši vien es tajā apmaldītos.
Tad varbūt pats no sevis sāktu bīties,
Kad apjaustu, kāds plašums sirdī tavā.
Es nevaru pat nojaust, ko tu domā.
Tik savādā, līdz galam neizprastā,
Tik zināmā, bet reizēm neparastā,
Kad, zīdā tērpta, sēdi manā delnā. (21.12.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1233
Kopā:6142004
|
|
|
|