|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | netīšām | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
nejautā kādēļ skrien
enkuri vienmēr kur debesis
mērcē spārnus tā
vienkārši notiek ir jāpiedzimst
tādēļ lai zinātu kas ir
nāve un kādā krāsā tiem
acis kas melo par
pasaules laimēm es
vienmēr pieskaros notīm zem
lāsteku pārpilniem jumtiem kad
naksnīgā iela nes azotē tavu ēnu bet
pietrūkst to rudzu lauku kas
vējputekšņos mirdz rasā un
pierastās dzestro aleju gaismas kur
šūpoties nemanāmi es
klusumā neviļus aizvērta migla es
pumpurs sērsnas piekauktā zarā un
tikai caur tevi plūst
avots uz manu sauli
(18.12.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1301
Kopā:7559921
|
| |
| |
|
Autori
