|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | priekšnojauta | Autors - arpa
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
saule skūpsta zemi uz nakti, baloži aizlido zeltā
pilsēta vēja klēpī, tumsa no diendusas nepieceltā
pelēkā sudrabā krēsla iekrāso gaismu logos
mūzika klusi sāk spēlēt centra krāsainos krogos
vakars ar alkām acīs pretī pa ielu man nāk
pasmaida, paiet garām un viss kļūst tik savādāk
meiteņu klusie smiekli kā cerību lietus līst
tur arī mana viena, kas mani vēl nepazīst
nevaru pateikt kāpēc, nevaru pateikt kā
paņemsi manu sirdi,kā paspēlēties šai vakarā
drīz miljardus baltu svecīšu eņģeļi debesīs degs
un pasaules apkārt nebūs un paliksim tikai mēs
(22.11.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1677
Kopā:6673788
|
| |
| |
|
Autori
