|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es dzīvoju Latvijā - savā dzimtenē | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es dzīvoju Latvijā - savā dzimtenē.
Kur iemīlēties var saltā ziemā,
Kad ar mākoņu pilnu padebesi
Nāk sniegpārsliņas dejot valsi.
Es dzīvoju Latvijā - savā dzimtenē.
Kur zālīte sadīgst zaļa šai pusē
Un ceļmala ievu ziediem piebirst balta.
Ik agru pavasari, kad naktī bijusi salna.
Es dzīvoju Latvijā - savā dzimtenē.
Zied baltas un dzeltenas pīpenes zālē
Lido bites no zieda ziedā karstās vasarās
Un šalc mežu gali zilā debesu tālē.
Es dzīvoju Latvijā - savā dzimtenē.
Izeju pagalmā un rudens jau pievārtē:
Dzeltensārtas lapas dejo virpulī,
Man reibst galva šai lapu karuselī.
Es dzīvoju Latvijā - savā dzimtenē.
Vislatviskākajā pilsētā Smiltenē.
Vien nejauši, mirkļa iespaidā
Visus šos vārdus kārtoju ierindā.
(09.11.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1316
Kopā:6142087
|
| |
| |
|
Autori
