|
|
|
|
|
|
|
| | Siena | | Ievietojis: Elss | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Starp mani un manu sirdi ir tikai plāna siena. Mēs dzīvojam viens otram blakus un naktīs varam viens otru dzirdēt. Dienā es atveru logu un ielaižu savā mazajā pasaulē pilsētas skaņas. Es dzirdu tikai tās, un uz brīdi man liekas ka pasaulē pastāv tikai tās. Es runāju ar kaimiņiem un draugiem uz ielas un nemanot aizmirstu kas es esmu.
-Ko gan tev nozīmē tava sirds?, - tie sauca. Mūžīgs klusums no kura nav jēgas. Vientulība četrās sienās no kuras var zaudēt prātu. Kam tev viņa, nekad neredzamā un vienmēr aiz priekšskara esošā? Nāc pie mums! Mēs esam dzīvi un vienmēr klātesoši. Mēs esam vienmēr runājoši un smejoši. Tie klaigāja un smējās savā starpā un māja man ar rokām. Es aizvēru logu. Es aizvēru logu un piegāju pie savas istabas sienas. Sienas kas atdalīja mani no visa kas bija būtisks manā dzīvē. Sienas aiz kuras slēpās klusums un brīvība. Tur, aiz šī necaurejamā mūra dzīvoja mans otrs es. Tur aiz šīs sienas dzīvoja mans dvīņu brālis no citas pasaules. (02.11.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1057
Kopā:6129185
|
|
|
|