|
|
|
|
|
|
|
| | Kad manis tev pārpārēm | | Ievietojis: basite | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad manis tev pārpārēm,
Saudzīgi pabīdi mani malā,
Nav jau jācieš pa varītēm
Un jātup kā āpsim savā alā.
Vienkārši aizver kā grāmatu vecu,
Izlasītu vai sen jau apnikušu,
Tāpat vairs nejūtu tavu plecu.
Tu mani prom raidi, kā mušu.
Tev esmu kā vieta tukša.
Un mana sirds - nu pušu,
Bet es tev vēl pēdas dzīšu.
Tev uz papēžiem mīšu.
Tikai tā, lai tās redzamas nepaliek.
Tikai tad, kad lieti līst.
Tikai tad, kad sniegi snieg.
Vienalga - saule aust vai jau riet.
Man tevis vienmēr pietrūks.
Tev manis - vienmēr pārpārēm,
Bet tava sirds jau to nejūt
Un nevajag arī pa varītēm. (19.09.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|