|
|
|
|
|
|
|
| | Dziesma | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz dzimusi uz dzeltējušas lapas,
Un ilgi nobriedusi bēniņos uz plaukta,
Pēc gadiem prātā iezagies man slepus,
Bet varbūt zemapziņas izmisīgi saukta.
Lai arī kā, šķiet paaugusies krietni
Šo vārdu nozīme, ko rakstīju pirms laika.
Tos pārlasot, nebūt vairs nenāk smiekli.
Tie mani uzrunā, kā fabula vai haikas.
No stīgu vibrācijām atdzīvojas tēli,
Kas gadiem ilgi bija gulējuši ēnā.
Tur mīla ir un varoņdarbi cēli,
Kam laiks ir atdzimt kādā melodijā lēnā.
No dzejoļa tu pārdzimsi par dziesmu,
Un nebūs jābalē vairs bēniņos uz plaukta.
Kopš brīža šī, tu degsi sirdīs liesmu,
Un kur vien būsi, vienmēr jutīsies kā saukta. (14.08.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|