|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dziesma | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz dzimusi uz dzeltējušas lapas,
Un ilgi nobriedusi bēniņos uz plaukta,
Pēc gadiem prātā iezagies man slepus,
Bet varbūt zemapziņas izmisīgi saukta.
Lai arī kā, šķiet paaugusies krietni
Šo vārdu nozīme, ko rakstīju pirms laika.
Tos pārlasot, nebūt vairs nenāk smiekli.
Tie mani uzrunā, kā fabula vai haikas.
No stīgu vibrācijām atdzīvojas tēli,
Kas gadiem ilgi bija gulējuši ēnā.
Tur mīla ir un varoņdarbi cēli,
Kam laiks ir atdzimt kādā melodijā lēnā.
No dzejoļa tu pārdzimsi par dziesmu,
Un nebūs jābalē vairs bēniņos uz plaukta.
Kopš brīža šī, tu degsi sirdīs liesmu,
Un kur vien būsi, vienmēr jutīsies kā saukta.
(14.08.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1948
Kopā:6748939
|
| |
| |
|
Autori
