|
|
 |
|
|
|
|
| | Drīz viss būs aizmirsts... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Drīz viss būs aizmirsts pelēcībā šajā -
Jau papagaiļu krāsās klauni klusē.
Ne gaisma manī nāk, ne tumsa vajā,
Un piecēlies es allaž vien līdz pusei.
Tā normāli un mēreni laiks bīdās.
Šķiet, it neviens tai saulei līdzi nelēks,
Tai ausmai, kura naivi kādreiz svīda
Kā cerot vēl, ka nebūšu vairs pelēks.
Var paslēpties un nozust mierā svētā,
Bet pelēcīgo jūra viļņus mētā
Un lūdzas kādu vārdu mīļu, košu,
Jo zina - atteikt nespēšu un došu... (29.05.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1668
Kopā:6673779
|
|
|
|