|
|
|
|
|
|
|
| | Ieelpo pasaki... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
"Ieelpo, pasaki, kur strāvo avoti,
Pilsētai cauri uz jūru kas skrien!"
"Ielās kā vēnās plūst dzīvības sirdspuksti,
Cilvēkus kopā gaišs starojums sien."
"Mīlai un sapņiem pa skursteņiem aizkūpot,
Debesīs līdzi man vieglītēm kāp!"
"Bruģakmens klaipiņam pieskarties nemanot,
Noskalot lietū it visu, kas sāp."
"Lielākais noslēpums atvērsies pienenē -
Saulītes siltumā pumpuri briest."
"Savādi dzīvot tik pierastā pasaulē,
Vainagu pīšu, ko avotā sviest."
"Un kad līdz lāstekai izaugsim rudeņos,
Atminot vietas, kur gavilē prieks..."
"...Zudīs uz mūžu šie vārdi reiz ūdeņos,
Ledus segs samus un gliemežus sniegs." (17.04.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|