|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | ja nu kādreiz | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
ja nu kādreiz man izdotos piedzimt
kā spārei uz tava pleca
es notrauktu vēju no laikmetu piešiem
kuros mēs sevi nesam
tad pieskartos tavai siltajai pierei
ar gaismu no sava spārna
un acīs glāstītu neskartu mieru
tik tuva bet nemanāma
es nezinu kā ir mīlēt pa pusei
un kā ir pa pusei sāpēt
bez tevis pasaule tukšgaitā pulsē
un sirdspuksti skrāpē ādu
ja nu kādreiz man izdotos piedzimt
kā spārei uz tava pleca
tieši todien un tieši piecos
es solītos nenovecot
(12.04.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
