|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sajust Tevi | Autors - Oskars Alfus
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Trīsi, kad paskatos uz Tevi,
Lai varu just, kad apskaut,
Ievelc dziļu elpu,
Lai uzklausītu visu ko saku.
Noliec savu galvu man uz pleca,
Uzticoties ar savu dzīvību,
Aizver acis uz vienu mirkli,
Sapņojot par savu dzīvi.
Satver mani aiz rokas,
Cieši, cieši ..
Jūti pulsāciju starpā,
Maigas tirpas pārskrienam pāri.
Pagaidi mani kādu minūti vēl,
Pēc dāvanas aizskrēju Tev,
Kad esi blakām man,
Pāri visām nelaimēm mani cel.
(23.03.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
