|
|
|
|
|
|
|
| | Klusītēm aizmirst | Autors - Oskars Alfus
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēlos būt klusītēm aizmirsts
Kā pamesta ēka nomales vidū,
Un iegrimt tikai sevī,
Ar visu to, kas man ir.
Vēlos būt klusītēm aizmirsts
Kā pamesta ēka nomales vidū,
Un iegrimt tikai sevī,
Ar visu to, kas man ir.
Savas jūtas gribu slēpt,
Aiz neskaitāmām atslēgām,
Un durvīm tik biezām,
Ka nespētu vairs izlauzties.
Jūtos sevi nodevis,
Tāds kā ienaidnieks tagad,
Bet vai spēšu to izturēt
Un dzīvot ar sevi? (02.03.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1382
Kopā:6130859
|
|
|
|