|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klusītēm aizmirst | | Ievietojis: Ozys |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēlos būt klusītēm aizmirsts
Kā pamesta ēka nomales vidū,
Un iegrimt tikai sevī,
Ar visu to, kas man ir.
Vēlos būt klusītēm aizmirsts
Kā pamesta ēka nomales vidū,
Un iegrimt tikai sevī,
Ar visu to, kas man ir.
Savas jūtas gribu slēpt,
Aiz neskaitāmām atslēgām,
Un durvīm tik biezām,
Ka nespētu vairs izlauzties.
Jūtos sevi nodevis,
Tāds kā ienaidnieks tagad,
Bet vai spēšu to izturēt
Un dzīvot ar sevi?
(02.03.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
