|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vientuļi raugos uz rietumu pusi... | | Ievietojis: =Raivuxa= |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vientuļi raugos uz rietumu pusi,
Skatos, kā saule aiz apvāršņa zūd;
Reizi pa reizei nopūšos klusi:
Apnicis mūžīgi vienam man būt!
Tālumā dzirdamas suņu rejas,
Satumst jau debesis, parādās zvaigznes,
Pretējā mājā kāds priecīgi smejas...
Vēlos, lai vēji mani prom aiznes.
Aiznes no pelēkās ikdienas bažām,
Piešķirot iespēju sākt jaunu dzīvi.
Atbrīvo mani no rutīnas važām,
Ļaujot man beidzot sajusties brīvi.
Meklējot cerību, paceļu acis,
Skumji un lūdzoši tālumā skatos,
Gaidu, kad zvaigznes man kaut ko sacīs...
Cik naivi! Tās klusēs un padomu nedos.
Tā nu pēc kārtējās saulrieta stundas
Atkal es attopos pasaulē svešā;
Jācenšas panākt, lai prieks beidzot rodas,
Citādi vispār palikšu bešā.
(02.03.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1811
Kopā:6121980
|
| |
| |
|
Autori
