|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vientuļi raugos uz rietumu pusi... | | Ievietojis: =Raivuxa= |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vientuļi raugos uz rietumu pusi,
Skatos, kā saule aiz apvāršņa zūd;
Reizi pa reizei nopūšos klusi:
Apnicis mūžīgi vienam man būt!
Tālumā dzirdamas suņu rejas,
Satumst jau debesis, parādās zvaigznes,
Pretējā mājā kāds priecīgi smejas...
Vēlos, lai vēji mani prom aiznes.
Aiznes no pelēkās ikdienas bažām,
Piešķirot iespēju sākt jaunu dzīvi.
Atbrīvo mani no rutīnas važām,
Ļaujot man beidzot sajusties brīvi.
Meklējot cerību, paceļu acis,
Skumji un lūdzoši tālumā skatos,
Gaidu, kad zvaigznes man kaut ko sacīs...
Cik naivi! Tās klusēs un padomu nedos.
Tā nu pēc kārtējās saulrieta stundas
Atkal es attopos pasaulē svešā;
Jācenšas panākt, lai prieks beidzot rodas,
Citādi vispār palikšu bešā.
(02.03.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
žļurben žļarbenis (viesis) (26.03.2020, 09:37)Nav te jāgudrojas, vajag dzejot, bet teikumu salikšana stabiņos nav dzeja. Kas vēl nav skaidrs?! :(((( :D :)))Uzrocis (viesis) (23.03.2020, 16:31)Sapratu, ka nav iespējams noteikt pasaules sabiedrības kopējo intelekta koeficientu vai tās pagrimuma līmeni. Tas tāpēc, ka katrs cilvēks to mēra pēc sevis... Cik cilvēku, tik šādu līmeņu.../arpa (viesis) (21.03.2020, 20:53)Re kā, aiztaisījās bez brīdinājuma, attaisījās ne no šā, ne no tā. Ne skaidrojumu, ne atvainošanās. Attieksme. Nu, spriežot pēc jaunākā gara darba, labāk būtu palikuši miruši. Ja salīdzināt...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
