|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad sabiezējis gaiss... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad sabiezējis gaiss, smok putni tukšās krūtīs.
Tiem spārni nolaižas un klusums pārmāc dziesmas.
Man acīs izplēn spīts, skan pakļāvība rūtīs,
Un beidzot saule met no jūras dzelmes liesmas.
Ak, saule grimusī, pret naidu maigi spīdi,
Līdz āķis tevi raus kā apmānītu zivi.
Un atkal debesīs tu paliksi uz brīdi,
Es nenākšu vairs viens - pie tevis būsim divi.
(23.02.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
