|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad sabiezējis gaiss... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad sabiezējis gaiss, smok putni tukšās krūtīs.
Tiem spārni nolaižas un klusums pārmāc dziesmas.
Man acīs izplēn spīts, skan pakļāvība rūtīs,
Un beidzot saule met no jūras dzelmes liesmas.
Ak, saule grimusī, pret naidu maigi spīdi,
Līdz āķis tevi raus kā apmānītu zivi.
Un atkal debesīs tu paliksi uz brīdi,
Es nenākšu vairs viens - pie tevis būsim divi.
(23.02.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3954
Kopā:7374313
|
| |
| |
|
Autori
