|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā tas nākas | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz es tevi pazaudēju metro,
Bet vēlāk atradu kādā geto.
Kā tas nākas? Nesaprotu it neko.
Ar tavu ādas krāsu gandrīz bālo?
Tu jūties labi tur kā piederīga
Un gluži kā pērle turklāt pie viena.
Vēl pēdējo reizi savā turu
Es tavu mīļo roku.
Neuzdrošinos vairs ko vairāk lūgt, nevaru...
Aiz bezspēcības noriju rūgto asaru kamolu:
- Es nu tevi atstāšu šeit vienu
Ar melnādainajiem viņu geto.
Atvaino, man jāpagūst uz metro.
(21.02.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
