|
|
|
|
|
|
|
| | Kā tas nākas | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz es tevi pazaudēju metro,
Bet vēlāk atradu kādā geto.
Kā tas nākas? Nesaprotu it neko.
Ar tavu ādas krāsu gandrīz bālo?
Tu jūties labi tur kā piederīga
Un gluži kā pērle turklāt pie viena.
Vēl pēdējo reizi savā turu
Es tavu mīļo roku.
Neuzdrošinos vairs ko vairāk lūgt, nevaru...
Aiz bezspēcības noriju rūgto asaru kamolu:
- Es nu tevi atstāšu šeit vienu
Ar melnādainajiem viņu geto.
Atvaino, man jāpagūst uz metro. (21.02.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|