|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā tas nākas | | Ievietojis: basite |
Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz es tevi pazaudēju metro,
Bet vēlāk atradu kādā geto.
Kā tas nākas? Nesaprotu it neko.
Ar tavu ādas krāsu gandrīz bālo?
Tu jūties labi tur kā piederīga
Un gluži kā pērle turklāt pie viena.
Vēl pēdējo reizi savā turu
Es tavu mīļo roku.
Neuzdrošinos vairs ko vairāk lūgt, nevaru...
Aiz bezspēcības noriju rūgto asaru kamolu:
- Es nu tevi atstāšu šeit vienu
Ar melnādainajiem viņu geto.
Atvaino, man jāpagūst uz metro.
(21.02.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
