|
|
 |
|
|
|
|
| | Kā tas nākas | | Ievietojis: basite | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz es tevi pazaudēju metro,
Bet vēlāk atradu kādā geto.
Kā tas nākas? Nesaprotu it neko.
Ar tavu ādas krāsu gandrīz bālo?
Tu jūties labi tur kā piederīga
Un gluži kā pērle turklāt pie viena.
Vēl pēdējo reizi savā turu
Es tavu mīļo roku.
Neuzdrošinos vairs ko vairāk lūgt, nevaru...
Aiz bezspēcības noriju rūgto asaru kamolu:
- Es nu tevi atstāšu šeit vienu
Ar melnādainajiem viņu geto.
Atvaino, man jāpagūst uz metro. (21.02.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1422
Kopā:6662532
|
|
|
|