|
|
|
|
|
|
|
| | Kā tas nākas | | Ievietojis: basite | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz es tevi pazaudēju metro,
Bet vēlāk atradu kādā geto.
Kā tas nākas? Nesaprotu it neko.
Ar tavu ādas krāsu gandrīz bālo?
Tu jūties labi tur kā piederīga
Un gluži kā pērle turklāt pie viena.
Vēl pēdējo reizi savā turu
Es tavu mīļo roku.
Neuzdrošinos vairs ko vairāk lūgt, nevaru...
Aiz bezspēcības noriju rūgto asaru kamolu:
- Es nu tevi atstāšu šeit vienu
Ar melnādainajiem viņu geto.
Atvaino, man jāpagūst uz metro. (21.02.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1675
Kopā:6062000
|
|
|
|