|
|
|
|
|
|
|
| | Piestātne | | Ievietojis: parodija. | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nav tā lielākā no dzīvēm, ko dzīvot,
Ja nodzīvo dzīvi ciešot, ne mīlot.
Par cik sapņi dzīvo virs mums, ne uz zemes,
Ar rokām pie zemes ir jāpievelk debess.
Vislielākos sapņus mēs nedrīkstam sapņot,
Vien nesapņojot, bet darot cilvēks to saprot.
Visskaistākos ziedus nedrīkst veikalā gādāt,
Bet stādīt un strādāt, apkopt un dāvāt.
Uz kapa malas dzīvo cerības visas,
Nav jācer, bet jāsavāc sasistās driskas.
Cerot, ka piestātnē kuģi reiz pienāks,
Mēs laiviņas tievās laižam pasaulē vienas. (11.02.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1124
Kopā:6132001
|
|
|
|