|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mūža valsis | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vieglā ceriņu dūmakā ietinies rīts,
Sārtā roze, kas mirdz tavos matos.
Tā, kā negudra krūtīs man klauvējas sirds,
Kad uz tevi šai rītā es skatos.
Cauri pirkstiem slīd mati tik maigi, kā zīds.
Mūsu skatieni pārpilni jūtām.
Tikai nesoli man to, ko nepiepildīt.
Ļausim vārdi, lai pārvēršas skūpstā.
Ļausim liegajai dejai caur rītu mūs nest,
Abus likteņus savijot vienā.
Un nekas vairs šo liesmiņu nevarēs dzēst,
Kas caur rītu mūs ievedīs dienā.
Kopā dejosim mēs dienu ilgu, kā mūžs.
Ko gan vairāk viens otram var vēlēt.
Lai šis valsis, kas kopā reiz saveda mūs,
Arī vakarā turpina skanēt.
Pienāk vakars, un sudrabu matos jau sēj,
Bet šī dziesma skan sirdīs, kā agrāk.
Kādreiz iedegto liesmu tā saglabāt spēj
Un no nedienām visām mūs sargāt.
Kaut šai dejā tik bieži uz kājām ir mīts,
Protam dzīvot un nejusties gūstā.
Tāpēc nesoli man to, ko nepiepildīt.
Ļausim vārdi, lai pārvēršas skūpstā.
(27.11.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1311
Kopā:6135355
|
| |
| |
|
Autori
