|
|
|
|
|
|
|
| | Kur rast man, kas zaudēts | Autors - Aizeks Inaks
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kāpēc reizēm notiek tā,
Ka galu galā nav nekā?
Cerību miglā zūd patiesi vārdi,
Kas reiz bija izlikti nākotnes kārtīs.
Kur iet man, kad gribās reiz atjaunot spēkus
Un sapnī, kurš viegli man atlaidīs grēkus.
Kur rast man, kas zaudēts un bijis par prieku,
Lai dzīvotu tālāk ar gaišuma pilnu -
...mieru, kas baltā palagā ietīts
Un sauli, kas mūžīgi, mūžīgi sildīs. (29.10.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1281
Kopā:6135325
|
|
|
|